Ja Vien Es Spētu

Es spētu, ja vien es spētu Atcerēties. Tevi pirms ziemas, kad ieelpas vieglas Ar smaidu saiņē. Ja vien savas durvis aizvērt es spētu. Ja vien savas durvis aizvērt es spētu. Nav vietas tavā vilcienā liekas tevi Nenoturēt. Vienmēr es būtu tev blakus, ja lūgtu Pie sevis neklusēt. Ja vien savas durvis aizvērt es spētu. Ja vien savas durvis aizvērt es spētu. Viens no otra esot tik tālu, Vai tevi sadzirdētu? Ar sāpēm pilnas manas Sānas vēl naivi ticu, ka Mierinātu. Nožēloju, ka pielaidu tevi Klāt. Kaut dieva rotu es Neaizbēgu pat dienas, kad tu un Es Abi bez atbildēm. Es spētu, ja vien es spētu Atcerēties. Ah, jā, viņa saka, ka es līks. Viņa negrib būt mans peldrints. Viņa negrib būt man līdz. Prasu, kādēļ visam jābūt tā? Bez atbildēm nevarēju pateikt pat tad tā. Kur tu aizskrēji? Negribi nerunāt ar mani, kad tev slikti. Tā kā ķīniešu filma, kurai nav neviena titra. Kā lai varu kādreiz zināt, kas tev nav un Kas tev ir? Tava mute nevar asun, Kurš tad viņu tā ir aizsējis? Viss iet uz rimtu. Mūsu jūtas arī tikai lēnriem stieš. Es varu padot roku, bet tu skaties, Kā es grimstu. Es varu būt durvis, Bet tu negribi būt mans klients. Tev bija silts-Ja vien savas durvis aizvērt es Spētu. Ja vien savas durvis aizvērt es spētu. Viens no otra esot tik tālu, Vai tevi sadzirdētu? Ar sāpēm pilnas manas Sānas vēl naivi ticu, ka Mierinātu. Nožēloju, ka pielaidu tevi Klāt. Kaut dieva rotu Es neaizbēgu pat dienas, kad tu Un es Abi bez atbildēm.