Tik Viegli

Vairs nestaigāju pa tavu ielu, Bet manas domās gan. Un bieži apstājos pie vārtiem, Pie kuriem atstāji mani vienu. Tu mani aizmirst nevēlies, bet neļauj arī kopā Vīties. Gribu justies, kā es vēlos, bet tava neskaidrība Mani mulsina. Mani mulsina. Vai tu zini, kā ir, Kad pietrūkst? Vai tu zini, kā, kā ir ilgoties? Vai tu zini, kā ir, kad pietrūkst? Kāāā? Gribu turēt tevi cieši. Turi mani cieši. Griba stāvēt abiem viegli. Griba stāvēt abiem viegli. Tavās rokās uzplaukst sieni. Tavās rokās uzplaukst sieni. Tavās rokās man tik viegli. Tavās rokās man tik viegli. Kā būtu? Kā būtu, ja beigtu skriet un bēgt No sevis? Kā būtu, ja tu apstātos un ieapētu visu, Ko dodu tev? Vai tu zini, kā ir, kad pietrūkst? Vai tu zini, kā, kā ir ilgoties? Vai tu zini, kā ir, kad pietrūkst? Kāāā? Gribu turēt tevi cieši. Turi mani cieši. Griba stāvēt abiem viegli. Griba stāvēt abiem viegli. Tavās rokās uzplaukst sieni. Tavās rokās uzplaukst sieni. Tavās rokās man tik viegli. Cik vasaras drīkstu es skūpst? Cik ilgi vēl gaidīt, gaidīt, līdz klusībā Atdusīs man? Ir apnicis sākums. Ļauj iegrimt tevī, iegrimt tevī. Gribu turēt tevi cieši. Turi mani cieši. Griba stāvēt abiem viegli. Griba stāvēt abiem viegli. Tavās rokās uzplaukst sieni. Tavās rokās uzplaukst sieni. Tavās rokās man tik viegli. Gribu Turēt tevi cieši. Turi mani cieši. Griba stāvēt abiem viegli. Griba stāvēt abiem viegli. Tavās rokās uzplaukst sieni. Tavās rokās uzplaukst sieni. Tavās rokās man tik viegli, tik viegli, Tik viegli.