Lai mīlestības nepietrūkst

Katru saules lēktu, ko Dievs man devis. Katru rasas lāsi, kas zālē tvan. No bērnu dienām Esmu iemīlējies. Un šajā pasaulē man nav mīļāka nekā. Katru vārdu, Ko teic tavas lūpas. Katru smaidu, Kad sirdī saus. No bērnu dienām Neesmu pazaudējis. To šūpuļdziesmu, kur skan mātējas Balss. Es lūgšos liktenim, Lai vienmēr ved mājās. Lai zemi brienot kājas Nepiekūst. Es lūgšos liktenim, Lai tev labi klājas. Lai uz zemes mīlestības Nepietrūkst. Savā zemē Sātā maize. Cidrā abotā Ūdens melns. No bērnu dienām Manai sirdī lenc. Un šajā pasaulē nav svētāka nekā. Es lūgšos liktenim, Lai vienmēr ved mājās. Lai zemi brienot kājas Nepiekūst. Es lūgšos liktenim, lai tev labi Klājas. Lai uz zemes mīlestības Nepietrūkst. Es lūgšos liktenim, Lai vienmēr ved mājās. Lai zemi brienot kājas nepiekūst. Es lūgšos liktenim, Lai tev labi klājas. Lai uz zemes mīlestības Nepietrūkst. Es lūgšos liktenim, lai vienmēr ved Mājās. Lai zemi brienot kājas Nepiekūst. Es lūgšos liktenim, lai tev labi Klājas. Lai uz zemes mīlestības Nepietrūkst.