Tēvam

Tu stāstīji man, kur paliek gaisma, Kad vakars tuvojas, kur mēness ir, Kad zvaigznes vienās kūst. Tu stāstīji man, Kā gāju putni prom No tālām zemēm māju pat lido. Tu mācīji man, kā zirgu arklā Jūgt un darbu sākot Dievu Palīgu lūgt. Man pirmo vagu palīdzēji Dzīt un sēklas zemē Sēt, lai uzdīgtu tās arī. Tev tagad galva sirma, salīcis Sirplēs. Es izaudzis, bet tu jau kļuvis Vecs. Es grūtā brīdī gribu būt tev Klāt un tā kā bērnībā Ar tevi parunāt. Es grūtā brīdī gribu būt tev Klāt, kā bērnībā ar Tevi parunāt. Tu piemērs man, kā tikai retais sproj, Tik skaisti savu dzīvi Nodzīvot. Un glabāt draudzību tik skaistu, Tīru, Lai spētu izaugt es par goda Vīru. Tev tagad galva sirma, salīcis Sirplēs. Es izaudzis, bet tu jau kļuvis Vecs. Es grūtā brīdī gribu būt tev klāt Un tā kā bērnībā ar tevi Parunāt. Es grūtā brīdī gribu būt tev Klāt, kā bērnībā ar Tevi parunāt. Tev tagad galva sirma, salīcis Sirplēs. Es izaudzis, bet tu jau kļuvis Vecs. Es grūtā brīdī gribu būt tev Klāt un tā kā bērnībā Ar tevi parunāt. Es grūtā brīdī gribu būt tev Klāt, kā bērnībā ar Tevi parunāt. Kā bērnībā ar tevi Parunāt.