Kad latgola sazdūs rūkos

Par panāku vodmolys vuorku caur godsimtim Latgalī cīt. Pi svešim kungim ir kolpots, jūs karūs daudz Asiņu līts. Par volūdu sovu un zemi jī stovieja Cīti kai klīns un kūpeigā lyukšonā Vīnojās latgaļu dzīts. Tod nabeja montys un zalta, bet bārnu beja Gimeņos daudz. Tagad izkleidušī toneiks, bet par cīmteni Latgolus sauc. Veļ daks plūž i guņs myu 苏 cepļūs, Tost dvieserēs gaismu veļ dāds un linu Audeklus boltūs motys sāc. Tod beidzūt ot golā atgola sazadušs Rūkuos. Bī balts a bolss, Bī plats a plāts. Gon bruoni, gon muosīs mēs tobi Vārni. Par Latgolu stuovēsim sardzī gon jauns, Gon vecs. Ar sneidim un naideigim vuordim mēs naļausim Tā zemi šēlt, jo tikai draudzeigi kūpā Varam jū cēlt. Tod beidzūt atgū Latgola sazadušs Rūkuos. Bī balss a bolss, Bī plats a plāts. Gon bruoni, gon muosīs mēs tobi vārni. Par Latgolu stuovēsim sardzī gon jauns, Gon vecs. Tod beidzūt atgū Latgola sazadušs Rūkuos. Bī balss bolss, Bī plats a plāts. Gon bruoni, gon muosīs mēs tobi Vārni. Par Latgolu stuovēsim sardzī gon jauns, Gon vecs. Par Latgolu stuovēsim sardzī gon jauns, Gon vecs. Par Latgolu stuovēsim sardzī gon jauns, Gon vecs.