Ar Tevi Es Lasīju Kastaņus

Ar tevi lasīju kastaņas rudens trūdošās Milzīgās lapās. Un rudens bij nosalis, kluss kā atvests no Dienvidiem pa pusts. Bij slapjš un mazliet bij dregnns un auksts ar Mākonim lielu un zilu. Un pēkšņi man likās tu Esi mans draugs. Un ka es, Un ka es Tevi mazliet mīlu. Tev bij tādas rokas nosalušas un tu runāji Visādus jokus. Debesis bij zilas, zemas pušas pār mums Abiem, kas teņ kokos. Tev bij tādas rokas nosalušas un tu runāji Visādus jokus. Debesis bij zilas, zemas pušas pār Mums abiem, kas teņ Kokos. Es neteicu nekā. Es neteicu nekā. Bij kastaņas skaistumā, bij Kastaņas skaistumā. Es neteicu nekā. Es neteicu nekā. Jau no bērnības apbrīnoju tevi. Teikt vai neteikt, ka tevi Nu jau un varbūt pat Ļoti. Ar tevi lasīju kastaņas rudens trūdošās milzīgās Lapās. Un rudens bij nosalis, kluss kā atvests no Dienvidiem pa pusts. Un pēkšņi man likās tu Esi mans draugs. Un ka es, Un ka es tevi Mazliet mīlu. Tev bij tādas rokas nosalušas un tu runāji Visādus jokus. Debesis bij zilas, zemas pušas pār mums Abiem, kas teņ kokos. Tev bij tādas rokas nosalušas un tu runāji Visādus jokus. Debesis bij zilas, zemas pušas pār Mums abiem, kas teņ Kokos. Es neteicu nekā. Es neteicu nekā. Bij kastaņas skaistumā, bij Kastaņas skaistumā. Es neteicu nekā. Es neteicu nekā. Jau no bērnības apbrīnoju tevi. Teikt vai neteikt, ka tevi Nu jau un varbūt pat ļoti. Un varbūt pat ļoti.