Ogles

Nakts un augsti vēji nes Vēstules bez atbildes. Skurstenis skaudz vējam līdz, Atmiņām degt nepālīdz. Liesmas lēni vārdus krauj, Teikumus prom dūmi rauj. Bet vārdi, kā zināms, nedeg. Kas sasmel to, kas ir izliets? Lai ir kā senāk. Ā-ā-ā-ā-ā-ā. Kā sapņī vasaras naktī Mēs mumsam dejas takties. Ā-ā-ā-ā-ā-ā. Kā no kraujas kritām un atkal Dejojām līdz rītam. Dejojām līdz rītam. Spogulis, kas starus lauž, Mirklītiesību pauž. Un atspulgs, ko tajā redzam, Var uzpūst ogles, lai uguns deg. Ko mēs teicām? Ā-ā-ā-ā-ā-ā. Kā sapņī vasaras naktī Mēs mumsam dejas takties. Ā-ā-ā-ā-ā-ā. Kā no kraujas kritām un atkal Dejojām līdz rītam. Atkal dejojām līdz rītam. Dejojām līdz rītam. Kas sasmel to, kas ir izliets? Lai ir kā senāk. Kā uzpūst ogles, lai deg uguns, Ko mēs teicām. Kas sasmel to, kas ir izliets? Lai ir kā senāk. Kā uzpūst ogles, lai tās deg. Kā to mēs teicām. Ā-ā-ā-ā-ā-ā. Kā sapņī vasaras naktī Mēs mumsam dejas takties. Ā-ā-ā-ā-ā-ā. Kā no kraujas kritām un atkal Dejojām līdz rītam. Dejojām līdz rītam.