Ziemu apēst Live

Kad paliek auksti, es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst kā konfektīm. Ledus gabalu ausi skrasās slēpjas ap septītās ribas. Un tad, kad paliek auksti, es ieēdu ziemu apēst Gribu. Bet naktī es nevaru aizmigt, Kad vējš caur ūdeni plosa. Tad es jūtos kā vientuļš celms mežā, Krūzītē tās osas. Kad paliek auksti, es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst kā konfektīm. Kad paliek auksti, es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst kā konfektīm. Caur glāvu virpuļo soma un rīta saule laužas Iekšā. Kā uz tās atgriežas kuģi, Tā es atgriežos tavā priekšā. Un kā reiz rakstīja Dzejnieks: «Tās lielas laimes jau labak ir tikai mazas Laimītes». Un tagad kopā mums ir katram savā. Kad paliek auksti, es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst kā konfektīm. Kad paliek auksti, es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst kā konfektīm. Man pieder debesu gabaliņš tur starp enkuriem Roju, kuru ik vakaru rietos caur logu es Mīļoju. Un reizēm slīkst un asarās tās birs, Kad no sirds es vienkārši raudu, Raudu no prieka. Kad Paliek auksti, gribu sniegu kā konfektīm. Kad paliek auksti, es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst kā konfektīm. O-o. Sniegu apēst kā konfektīm. Sniegu apēst kā konfektīm.