Saule Un Mēness

Dzīvoja reiz mēness, Kurš pa dienu spīdēja. Visiem, visiem spīdēja. Bet tad kādu nakti Spožu sauli satika. Un tā viņam patika. Lai tā var būt. Mēness, saule dejot gāja un lūdza. Un starp viņiem robežas jau zūd. Lai tā var būt, ka. Tu man būtu viņa. Tu man būtu viņš. Tu man zelta saule. Tu man mēness tīš. Lai kur tu būtu, Es tevi redzu. Es tevi jūtu. Ooo. Tikitaa. Ooo. Turu hei. Visi tagad brīnās, Ka tie divi dažādī. Var būt tik līdzīgi. Tagad naktis, dienas Abi kopā pavada. Un tā beidzās pasakā. Lai tā var būt. Divas sirdis tagad vienu jūt. Un starp viņām robežas jau zūd. Vai tā var būt? Ka tagad. Es tev būtu viņa, tu man būtu viņš. Es kā spoža saule, Tu mans mēness tīš. Lai kur tu būtu, Es tevi redzu. Es tevi jūtu. Tu man esi viņa. Tu man esi viņš. Tu kā spoža saule. Tu mans mēness tīš. Lai kur tu būtu. Es tevi redzu. Es tevi jūtu. Lai kur tu būtu. Lai kur tu būtu, būtu, būtu. Es tevi jūtu. Jūtu, jūtu, jūtu. Lai kur tu būtu. Būtu. Tu man esi viņa. Tu man esi viņš. Tu man spoža saule. Tu mans mēness tīš. Lai kur tu būtu, Es tevi redzu. Es tevi jūtu. Tikitaa.