Vārna

Es ļoti mīlu dzejoļus par vārnām, Kas vientulīgi sapa līks tā bārdā. Kur bērnu nav un skabulītī skatās viens drābis liels Un divas acis platās. Kur bērnu nav skabulītī skatās viens drābis liels un Divas acis platās. Un iena somiņā, kas arī nav pēc modes un Skatās bārs savēdušās kodēs. Un pašai kļūst tik ļoti sevi žēl. Tā gribētos atkopiet visu vēl. Tā pašai kļūst tik ļoti sevi žēl. Tā gribētos atkopiet visu vēl. Kā draudzeni kaut gadu lakstīgalu. Nu gan lai kraukļi pie dzērušo salu. Vai vienu dienu atskries tilis jauns. Un vārna, vārna, vārna mani mīļi sauks. Ar acīm atvaļām un miesām kārnām man patīk dziedāt Dziesmiņu par vārnām. Es vaļā logā zelta naudu lieku, Lai sev par prieku, sev un man par prieku. Es vaļā logā zelta naudu lieku, Lai sev par prieku, sev un man par prieku. Kā draudzeni kaut gadu lakstīgalu. Nu gan lai kraukļi pie dzērušo salu. Vai vienu dienu atskries tilis jauns. Un vārna, vārna, vārna mani mīļi sauks. Ar acīm atvaļām un miesām kārnām man patīk dziedāt Dziesmiņu par vārnām. Un reizēm ejot garām vaļā logam, Es sevi pietēru, mēs visi zogam. Un reizēm ejot garām vaļā logam, Es sevi pietēru, mēs visi zogam. Un reizēm ejot, un reizēm ejot, Es sevi pietēru, mēs visi zogam. Es sevi pietēru. Es sevi pietēru. Mēs visi zogam.