Melanholija

Uz ādas paliek pēdas pieskārieniem taviem, Kad biji klāt. Es esmu viena, jo rītdiena ir pienākusi, Tevis vairāk nav. Un sajūtās līkstus es, jūras viļņi Bangos stiprā. Liekas, dziļā grimstu es, bet neesmu Dīvēn. Kāpēc vienmēr, kad beidzas stāsts, Tevi jūtu vēl? Ooo, oho, oho. Kāpēc vienmēr, kad izgaisī tu, Es lūgstu vēl? Ooo, oho. Melanhoooija, Melanhoooija, Melanhoooija, Uuu. Ooo, oho, oho. Uuu. Caur pirkstiem izslīd laiks, to nesasmelsim, Lai arī esi sāp. Tik apskāvieni tavi, acis aizveru vēl, Tu esi tuvumā. Un sajūtās līkstus es, jūras viļņi Bangos stiprā. Liekas, dziļā grimstu es, bet neesmu Dīvēn. Kāpēc vienmēr, kad beidzas stāsts, Es tevi jūtu vēl? Ooo, oho, Kāpēc vienmēr, kad izgaisī tu, Es lūgstu vēl? Ooo, oho. Melanhoooija, Melanhoooija, Melanhoooija, Uuu. Oho, oho, oho. Es plūstu laikam līdzi, nezinu, Kur tas aizvedīs. Es stāvu krastā viena, bet redzu tevi Pretējā. Kāpēc vienmēr, kad beidzas stāsts, Es tevi jūtu vēl? Ooo, oho, oho. Kāpēc vienmēr, kad izgaisī tu, Es lūgstu vēl? Ooo, oho, oho, oho. Melanhoooija, Melanhoooija, Melanhoooija, uuu. Oho, oho. Uuu.