Lidot savādāk

Diena upes debesīs, naktis Izdzēsīs. Tu nāc no manis izlūgties vārdus Aiztaupīt. Es stāvu pāri pasaulei spārniem Izplestiem un man bail atļaut sev Lidot vēl. Pat nezinot kā, mums jāatrod laiks, Kas pazaudēts brīvā kritienā. Mums jāpaspēj sākt, būt dzīviem un klāt. Tai brīdī drīkst lidot savādāk. Pat nezinot kā, mums jāatrod laiks, Kas pazaudēts brīvā kritienā. Mums jāpaspēj sākt, būt dzīviem un klāt. Tai brīdī drīkst lidot savādāk. Nobijies no sapņainiem lietus Mākoņiem. Es nenoguris spēlējos ar putniem acu Mātīm. Tu vari mani izpostīt, ja baidies Ieraudzīt, ka man bail atļaut sev Lidot vēl. Pat nezinot kā, mums jāatrod laiks, Kas pazaudēts brīvā kritienā. Mums jāpaspēj sākt, būt dzīviem un klāt. Tai brīdī drīkst lidot savādāk. Pat nezinot kā, mums jāatrod laiks, Kas pazaudēts brīvā kritienā. Mums jāpaspēj sākt, būt dzīviem un klāt. Tai brīdī drīkst lidot savādāk. Un kad no divām sirdīm paliks pāri Vien, nogurums tiem jābūt mums Kā snieg. Pat nezinot kā, mums jāatrod laiks, Kas pazaudēts brīvā kritienā. Mums jāpaspēj sākt, būt dzīviem un klāt. Tai brīdī drīkst lidot savādāk. Pat nezinot kā, mums jāatrod laiks, Kas pazaudēts brīvā kritienā. Mums jāpaspēj sākt, būt dzīviem un klāt. Tai brīdī drīkst lidot savādāk. Savādāk.