Man Nesanāk

Atļauj nevar būt grāvs. Es šajā brīdī Vienmēr domās, sapņos būšu tev uzticīgs. Visu to, kas pie mums Un kam bija jābūt, es tevi nepārstāšu Gaidīt it nekad. Mācos atkal būt bez tevis, atkal būt ar Sevi, bet man nesanāk. Jo kā gan būtu, ja tu man ļautu, Man ļautu sevi modināt? Jo dzīvot dzīvi bez tevis nav man Nesanāk, nesanāk, nesanāk. Atkal pienāk spēks Un pazūd laiks, Kurā nepaspēšu tevi noturēt. Bet es neapsaukšos vēl, ja tā būs lēns. Tikai vajag kājiem grūti to izturēt. Mācos atkal būt bez tevis, atkal būt ar Sevi, bet man nesanāk. Jo kā gan būtu, ja tu man ļautu, Man ļautu sevi modināt? Jo dzīvot dzīvi bez tevis nav man Nesanāk, nesanāk, nesanāk. Man man nesanāk. Man nesanāk. Man nesanāk. Nesanāk, nesanāk. Man nesanāk. Man nesanāk, Man nesanāk, nesanāk. Jo kā gan būtu, ja tu man ļautu, Man ļautu sevi modināt? Jo dzīvot dzīvi bez tevis nav man Nesanāk, nesanāk, nesanāk. Jo kā gan būtu, ja tu man ļautu, Man ļautu sevi modināt? Jo dzīvot dzīvi bez tevis nav man Nesanāk, nesanāk, nesanāk.