Vārdi Klusumā

Un tu man teici varbūt viss mainīsies, Bet manā sirdī saplūst pāri, kas klīst klusumā. Un tur kaut kam ir jābūt, jābūt tik un Tā, jo manā galvā tikai barikades neklusumā. To nevar apturēt, savas domas saturēt. Tās nežonīgi klēpjo galvā. Pretā nevar izbēgt. Tev ir grūti uzminēt tavus mīļos atminēt. Es bieži jūtos tā kā zaldāts. Tiecini no rīta, lai kur āda cipar nīta. Un tik trausli viss. Un tik trausli viss ir mums. Un tu man teici varbūt viss mainīsies, Bet manā sirdī saplūst pāri, kas klīst klusumā. Un tur kaut kam ir jābūt, jābūt tik un Tā, jo manā galvā tikai barikades neklusumā. Vienmēr ir iespēja neķerties klāt, No tālumā vērot un priecīgi māc. Bet vienreiz jau pietiks tās sajūtas krāt un Skatīties taisnībai acīs, jo nevajag domāt par to, Ko kāds sacīs, ja taisnība vienmēr kā atpūtas būs Acīs un skrējienā uzvarēs tas, kurš būs attīts, Jo nejauši stiprākais turpinās kāpt. Tiecini no rīta, lai kur āda cipar nīta. Un tik trausli viss. Un tik trausli viss ir mums. Un tu man teici varbūt viss mainīsies, Bet manā sirdī saplūst pāri, kas klīst klusumā. Un tur kaut kam ir jābūt, jābūt tik un Tā, jo manā galvā tikai barikades neklusumā. Un tu man teici varbūt viss mainīsies, Bet manā sirdī saplūst pāri, kas klīst klusumā. Un tur kaut kam ir jābūt, jābūt tik un Tā, jo manā galvā tikai barikades neklusumā. Tavi vārdi san. Man kā zīmes, ka nekad nebūs vairs tādas Dzīves, kur neieteksinies no šīs Krīzes. Tāpēc ļausim laikam līti plūst. Un tik trausli viss. Un tik trausli viss ir mums. Un tu man teici varbūt viss mainīsies, Bet manā sirdī saplūst pāri, kas klīst klusumā. Un tur kaut kam ir jābūt, jābūt tik un Tā, jo manā galvā tikai barikades neklusumā. Un tu man teici varbūt viss mainīsies, Bet manā sirdī saplūst pāri, kas klīst klusumā. Un tur kaut kam ir jābūt, jābūt tik un Tā, jo manā galvā tikai barikades neklusumā.