Kamēr Vien Mēs Esam

Saule riet, bet ne noriet. Rītam mērt, bet ne aizmigt. Mēļi tas, mēļi tas. Tālāk prom mēs varam skriet, tik vārdus, Kuros atzīties, tik dziļām, ja Mīlam. Un ikreiz Vārdi vējšā man pie tevis atnesīs. Rīts uzpels līdz tam. Ļauj man vēlreiz atzīties, lai kā apstāties. Kamēr vēl mēs esam, no jauna satikties. Tavos dziedos sapīties, lietū remdēties. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Saule riet, ne noriet. Jūrā mūsu sāpes brien. Vai rītā mēs šķiram? Sniedz man roku, neaiztiec. Un sirds mūsu klusu kliedz pret visām, Kam līlam. Un ikreiz Vārdi vējšā man pie tevis atnesīs. Rīts uzpels līdz tam. Ļauj man vēlreiz atzīties, lai kā apstāties. Kamēr vēl mēs esam, no jauna satikties. Tavos dziedos sapīties, lietū remdēties. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Un ikreiz Vārdi vējšā man pie tevis atnesīs. Rīts uzpels līdz tam. Ļauj man vēlreiz atzīties, lai kā apstāties. Kamēr vēl mēs esam, no jauna satikties. Tavos dziedos sapīties, lietū remdēties. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Ļauj man vēlreiz atzīties, lai kā apstāties. Kamēr vēl mēs esam, no jauna satikties. Tavos dziedos sapīties, lietū remdēties. Kamēr vien Mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien