Kamēr Vien Mēs Esam

Saule riet, bet nenoriet. Rīga mieg, bet neaizmieg. Man līdzās, man līdzās. Tālu no mēs varam skriet, bet vārdus, Kuros atzīties, tik dzirdam, Ja mīlam. Un ikreiz Vārdi vējā man pie tevis atnesīs Rītus, bet līdz tam... Ļauj man vēlreiz atzīties, laikā apstāties. Kamēr vēl mēs esam no jauna satikties. Tabulas stīglis sapīties, lietu eldzēties. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Saule riet, bet ne noriet. Jūrā mūsu sāpes brien, lai zītā Mēs šīstam. Sniedz man roku, nelaiziet. Un starp mums klusums kliedz, bet zinam, Ka mīlam. Un ikreiz Vārdi vējšā man pie tevis atnesīs rītus, Bet līdz tam... Ļauj man vēlreiz atzīties, laikā apstāties. Kamēr vēl mēs esam no jauna satikties. Tabulas stīglis sapīties, lietu eldzēties. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Un ikreiz Vārdi vējšā man pie tevis atnesīs Rītus, bet līdz tam... Ļauj man vēlreiz atzīties, laikā apstāties. Kamēr vēl mēs esam no jauna satikties. Tabulas stīglis sapīties, lietu eldzēties. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Ļauj man vēlreiz atzīties, laikā apstāties. Kamēr vēl mēs esam no jauna satikties. Tabulas stīglis sapīties, lietu eldzēties. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam. Kamēr vien mēs esam.