Tavos Vārdos

Nakts pēc tevis rauda. Pār mūsu jumtiem gaisma aust. Tik nejautā man, kāpēc es tur, Te neviena nav, ko ciešus kaut ko vārdā saukt. Uz riņķi ejam mēs. Bet ja man būtu tādas spējas, mums Nekad neizbeigtos dejas. Stāsti man, stāsti man, stāsti man, Stāsti man, Ko noklusējām. Tavos vārdos es nemierīgi maldos. Jā vai nē? Tu jo mani bērt. Iesim tālāk par vienu soli tālāk. Kamēr vēl mums ir laiks. Laiks. Kamēr vēl mums Ir. Mani vairs neuztrauc tās domas, Kuras sen jau ļauj Man lēnām aizmirst tevi. Bet tad tu nāc un atkal plāns no A Uz B ir samaināms. Uz riņķi ejam mēs. Bet ja man būtu tādas spējas, mums Nekad neizbeigtos dejas. Stāsti man, stāsti man, stāsti man, Stāsti man, Ko noklusējām. Tavos vārdos es nemierīgi maldos. Jā vai nē? Tu jo mani bērt. Iesim tālāk par vienu soli tālāk. Kamēr vēl mums ir laiks. Tu nāc, tu ej, tu kā hienas smej un Uz ātrumu ķer visu to, kas tev dzēri. Un ja pietiktu laika mums kaut vai mazliet, vai Tu spētu būt mana? Ja tā, tad aiziet. Kājas grīdā var spiest un līdz komai var skriet. Vēl līdz naikus gar zemi, kas pret debesīm spiež. Tikai šaubīties beidz un pie manis tu steidz. Zaļo gaismu tik dod. Neko nežēlo, rod. Hey! Tavos vārdos es nemierīgi maldos. Jā vai nē? Tu jo mani bērt. Iesim tālāk par vienu soli tālāk. Kamēr vēl mums ir laiks. Tavos vārdos es nemierīgi maldos. Jā vai nē? Tu jo mani bērt. Iesim tālāk par vienu soli tālāk. Kamēr vēl mums ir laiks. Kamēr vēl mums ir laiks.