Kā Būs, Tā Būs

Heah! Es cenšos atcerēties to, kāpēc Es biju vienatnē bez tevis. Tāpat, ja Ir viegli pazaudēties, bať, ja tu Esi mēģinājis tūkstoš reižu krist un celties. Tu esi vienīgā, kam varu ticēt. Tu esi vienīgā, kam rūp. Es nebaidos, ja visu vēl var zaudēt, Jo esam šeit un tagad, te un tu līdzās. Tā mēs zinām. Un tā mēs dzīvojam. Tik tā, kā gribam, jo mums vienalga, Kas būs līdz rītam, kad gaisma ausīs sit. Un tā mēs zinām, kā būs, tā būs. Ir beidzies laiks, kad man vairs nav, Ko teikt, Un manā rīta ausmā jau drūmā migla klīst, Jo pēkšņi sastapu es tevi šodien Un izgaist viss, kas šķita nevajadzīgs un lieks. Tu esi vienīgā, kam varu ticēt. Tu esi vienīgā, kam rūp. Es nebaidos, ja visu vēl var zaudēt, Jo esam šeit un tagad, te un tu līdzās. Tā mēs zinām. Un tā mēs dzīvojam. Tik tā kā gribam, jo mums vienalga, Kas būs līdz rītam, kad gaisma ausīs sit. Un tā mēs zinām, kā būs, tā būs. Laikam mēs vairs nevaram apturēt, bet vai to vajag Mums? Esmu atradis savu dīvaino pasaulē, Un tas jau ir notikums. Tā mēs zinām. Un tā mēs dzīvojam. Tik tā kā gribam, jo mums vienalga, Kas būs līdz rītam, kad gaisma ausīs sit. Un tā mēs zinām, kā būs, būs. Tā mēs zinām. Un tā mēs dzīvojam. Tik tā kā gribam, jo mums vienalga, Kas būs līdz rītam, kad gaisma ausīs sit. Un tā mēs zinām, kā būs, tā būs.