Rozā

Sastīdzies laiks, bet ārā plus divdesmit trīs. Tu pieķeries man ciešāk, es jūtos tik Brīvs. Viena pudele rokās jau man, mēs dzejum simts trīs. Pāri debesīm rozā jau Pilnmēnesīts. Un pazudīs laiks, vienalga, vai divi vai Vienpadsmit. Tu roku man sniedz, es tev sālēju. Saulaini vasaras vakari piederēs tikai Mums. Tieksim pret tābo augumu, man seju lai jums. Saulaini vasaras vakari piederēs Mums. Ceļos acis, kad dienos vēl bezist Nu. Tu zini to labāk, nav jāsteidzas mums. Drusku apsīties sanāk, bet jausimies vēl. Visu novilksim nost, skriesim jūrā peldēties mēs. Pie manis turi ciešāk tā it kā pēdējo reiz. Kur tu skriesi, kur tu vēl maskēsies? Zini vietu, kur mums paslēpties. Viņi runās, bet nekad nezinās, kas paliks tikai mūsu Atmiņās. Dienas ies un laiki mainīsies, Ziema nāks, tu arī mainīsies. Saglabāšu mirkli, nerunā, es jūtu tevi un tas ir Viss. Un pazudīs laiks, vienalga, vai divi vai Vienpadsmit. Tu roku man sniedz, es tev sālēju. Saulaini vasaras vakari piederēs Mums. Ceļos acis, kad dienos vēl bezist nu. Saulaini vasaras vakari piederēs Mums. Ceļos acis, kad dienos vēl bezist Nu.